Lienes EBD stāsts Kiprā

EVS ir lielisks veids, kā apceļot pasauli, iepazīt citas kultūras, atrast jaunus draugus un iegūt neaizmirstamas atmiņas. Es šovasar piecas nedēļas pavadīju saulainajā Kiprā. Mēs kopā bijām 10 brīvprātīgie no piecām dažādām valstīm, un mūsu uzdevums bija organizēt vietējos pasākumus, veidojot dekorācijas, gatavojot un pārdodot tradicionālo Kipras ēdienu, kā arī apmaklēt skolas un caur aktivitātēm iepazīstināt bērnus ar mūsu kulturām un iamācīt viņiem ko jaunu par plašo pasauli.

Lai arī es strādāju piecas dienas nedēļā, es šīs dienas nesauktu par darba dienām, jo darot to, kas man sagādā pieku, it īpaši, esot kopā ar jaukiem cilvēkiem, tas vairāk ir kā hobijs, nevis grūts darbs. Vakarā, kurā notika lielais koncerts, kuram mēs ilgi gatavojāmies, man bija milzīgs gandarījums redzēt prieku apmeklētāju acīs, un arī pašai pilnvērtīgi izbaudīt šo vakaru, dejojot grieķu tradicionālās dejas, sitot paštaisītas bungas un nogaršojot plašo klāstu no Kipras virtuves. Apmeklējot skolas, pats iepriecinošākais bija tas, cik ieinteresēti desmit gadus veci bērni klausījās, kad stāstīju viņiem par to, cik auksti Latvijā ir ziemās, kā mēs ceļam siegavīrus, cik garš ir mūsu slavenais basketbola spēlētājs Kristaps Porziņģis un, ka mūsu Gaiziņkalnu mēs saucam par kalnu, lai arī tas ir tikai 311 metrus augsts.

Man bija milzīgi paveicies ar manu organizāciju “Almyras”, mani uzņēma neiedomājami jauki un es vienmēr tiku uzklausīta. Anthi, Thea un Iphigenia bija kā mana otrā ģimene – Kipras ģimene. Kā arī mana grupa bija fantastiska!!! Mēs kopā smējāmies un izbaudījām katru minūti. Brīvajās dienās mēs vienmēr apceļojām Kipru. Reizēm pirms tam visu izplānojām, kur dosimies, ko apskatīsim, bet reizēm vienkārši no rīta piecēlāmies un spontāni devāmies uz kādu pilsētu, ciematu vai kalniem, un meklējām, ko interesantu tur varam darīt. Vienreiz, braucot uz Limassol, nonācām nekurienes vidū, var teikt apmaldījāmies, bet esot kopā, tas bija vairāk kā jautri, jo mēs sapratām, ka mums ne vienmēr vajag skaistas pludmales vai citas tūristu vietas, lai mums būtu jautri. Neskatoties uz to, ka savā grupā biju jaunākā, un vairāki dalībnieki bija gandrīz desmit gadus vecāki par mani, es iepazinu daudz jauku cilvēku, daži no tiem kļuva man tik labi draugi, ka jau sarunājām drīz lidot viens pie otra. Noteikti varu teikt, ka EVS ir lieliska iespēja mācīties valodas, jo atbraucot mājās es māku pamatfrāzes grieķu, franču, rumāņu, itāļu un portugāļu valodās. Protams, ne vienmēr mēs viens otram mācījām tos labākos vārdus, jo ir taču jautri klausīties kā tavs draugs ārzemnieks, saka kaut ko ne tik pieklājīgu tavā valodā, domājot, ka nozīme šim teiktajam ir cita. 😊

Viens no iemesliem, kapēc es izvēlējos savu EVS veikt Kiprā ir skaistās dabas un silto laika apstākļu dēļ. Kiprā ir ļoti sauss klimats, tāpēc var vērot daudz kaktusus, palmas un ēst vīnogas, vīģes un apelsīnus no augošiem kokiem. Es mīlu siltas un saulainas vasaras, un dzīvot 37 grādu karstumā man bija perfekti. Gandrīz katrā pludmalē un kalnos ir neticami dzidrs un skaists ūdens. Peldoties un nirstot Vidusjūrā, ir iespēja redzēt zivis un koraļļus, kas ir patiess dabas brīnums. Kipra ir sadalīta divās daļās – turku un grieķu. Es dzīvoju grieķu daļā un tā notiekti man patika labāk, bet apceļojot visu salu, mēs daudz laika pavadījām turku daļā, kur arī ir ļoti skaistas pilsētas, pludmales un daudz vēsturisku arheoloģisku izrakumu. Vienīgi ir krasa atšķirība starp šīm abām daļām jeb kultūrām, īpaši tas ir manāms staigājot pa ielām un runājoties ar vietējiem iedzīvotājiem.

Protams, viss nevar iet bez aizķēršanām un mazām nesaskaņām, jo nav viegli uzreiz pielāgoties valsts kultūrai, ja katrs dalībnieks lielāko daļu dzīves ir pavadījis savā dzimtajā valstī. Piemēram, Kiprā pilnīgi katrs sasveicinoties bučo viens otru, kas man, kā latvietei sākumā bija ļoti nepierasti. Kā arī, ne visiem no mums bija vienādas intereses, bet, manuprāt, esot EVS es vairāk iemācījos, kā ir pielāgoties citiem un, kā ir dzīvot tālu prom no mājām un ģimenes kopā ar cilvēkiem, kurus esmu pavisam nesen iepazinusi. Man visgrūtākais bija saprast, ka satiksme notiek pa ielas labo pusi, un braucot ar riteni, mani gandrīz notrieca neskaitāmas reizes. Vēl viens atgadījums –  mēs izīrējām mašīnu un parkojoties ietriecāmies palmā, kā arī pēdējā dienā pazaudējām mašīnas atslēgas pludmalē. Atrast atslēgas smiltīs ir vairāk kā neiespējami, tāpēc neatguvām mūsu iemaksāto depozītu, bet šī arī ir interesanta pieredze, kas papildina manu EVS stāstu. Vienā vakarā mēs nokavējām pēdējo autobusu uz mājām. Nezinādami, ko darīt iegājām tuvējā veikalā, kur vēlējāmies nopirkt ko ēdamu. Mēs bijām septiņi cilvēki, bet neskatoties uz to, veikala pārdevējs, uzzinādams, kas mums atgadījies, uzreiz pasauca savu sievu, kura mūs visus septiņus aizveda mājās viņas piecvietīgajā mašīnā. Bijām neizsakāmi laimīgi un pateicīgi. Šo un līdzīgu atgadījumu dēļ, mēs iepazinām daudzus Kipras iedzīvotājus un uzaicinājām viņus visus uz mūsu “intercultural evening”. Mani tik ļoti iepricināja, cik izpalīdzīgi un draudzīgi cilvēki bija mums apkārt.

Tagad, esot atpakaļ Latvijā, un atsaucot atmiņā brīnišķīgos mirkļus Kiprā, varu apgalvot, ka piedalīties šajā EVS bija viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē līdz šim. Nav iespējams aprakstīt visu, ko es piedzīvoju. Es ieguvu ļoooooti labus draugus, iepazinu, cik daudz var iegūt no neformālās izgļītības, ja ir vēlme, un man tāda bija. Kā arī es uzlaboju savu angļu valodu, kas man bija ļoti svarīgi.

Paldies par šo iespēju Ventspils Jauniešu domei un Almyras! 😊